Uzņēmēja un mākslas mecenāte Paulīna Rīdere Vilhelmsena: “Īsta vērtība rodas ilgtermiņā”

“Linstow Art Award” tika izveidota 2025. gadā sadarbībā starp Latvijas Mākslas akadēmiju un “Linstow Baltic” – vienu no vadošajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem Baltijā. Balvas mērķis ir sniegt jaunajiem māksliniekiem mūsdienīgu atbalsta platformu profesionālās karjeras uzsākšanai un talanta attīstīšanai. Šī iniciatīva ir daļa no “Linstow Baltic” ilgtspējīgas attīstības pieejas, kur māksla un uzņēmējdarbība tiek saistītas kopējā platformā ar nolūku veicināt jauno talantu izaugsmi un radošās pilsētvides attīstību.

“Linstow Art Award” misija ir sniegt ilgtermiņa atbalstu jaunajiem Latvijas māksliniekiem, veicinot radošās industrijas attīstību un nodrošinot mākslas pastāvīgu klātbūtni pilsētvidē. Trīs “Linstow Art Award” šī gada uzvarētājas katra saņems naudas balvu 3000 EUR apmērā un bezmaksas mākslas studijas telpas 25 kvadrātmetru platībā uz vienu gadu radošajā “Sporta 2” kvartālā Rīgā ar iespēju izstādīt mākslas darbus.

Šogad “Linstow Art Award” tika organizēta pirmo reizi, un atsaucība ir bijusi ievērojama – pieteicās vairāk nekā 60 pretendenti, kuri ir nesenie maģistra studiju programmu absolventi. Ārkārtīgi lielā interese apliecina gan šādas balvas nepieciešamību, gan tās plašo atzinību topošo mākslinieku vidū.

Tāpēc balvas organizētāji aicināja uz interviju Paulīnu Rīderi Vilhelmsenu (Paulina Rider Wilhelmsen) – “Linstow Art Award” un “Lise Wilhelmsen Art Award” programmu dibinātāju. Viņa ir filantrope, mākslas mecenāte, mākslas kolekcionāre un producente, kuras ilggadējā apņemšanās atbalstīt laikmetīgo mākslu un jaunos māksliniekus ir atstājusi paliekošu ietekmi uz starptautisko mākslas ainu.

Aktīvā filantropes iesaiste sabiedriskajā darbībā izpaužas dažādos projektos – viņa ir bezpeļņas sociālās ietekmes iniciatīvas “Wilstar” dibinātāja un valdes locekle Oslo, Norvēģijā, kā arī līdzdibinātāja fondā “The Grove Trust” Londonā, Apvienotajā Karalistē, kas atbalsta vietējās labdarības organizācijas un palīdz sabiedrības vismazāk aizsargātajām grupām.

Šajā sarunā Paulīna Rīdere Vilhelmsena dalās personīgajā redzējumā par “Linstow Art Award” programmas izveidi Latvijā, jauno talantu atbalsta nozīmīgumu un to, kā māksla un uzņēmējdarbība var apvienoties, bagātinot pilsētvidi un kultūras identitāti.

Kas jūs personīgi iedvesmoja izveidot “Linstow Art Award” jauno mākslinieku atbalstam? Kāds ir šīs stipendiju programmas mērķis?

Esmu ilgstoši atbalstījusi mākslu gan personīgi, gan caur mūsu ģimenes uzņēmumu “Linstow Baltic”, kas Latvijā darbojas jau 29 gadus. Nesen, viesojoties Latvijā, iepazinos ar kādu jaunu mūsu uzņēmuma attīstītu projektu, un mani īpaši uzrunāja konkrētā rajona vēsturiskais mantojums. Uzzināju, ka tā vienmēr bijusi radošo cilvēku pulcēšanās vieta un, cik saprotu, tur atrodas arī mākslas galerija. Tas manī radīja dziļu rezonansi, un “Linstow Baltic” ir ieinteresēts saglabāt un turpināt attīstīt šo radošo vidi.

Mūsu pieeja uzņēmējdarbībai un ilgtermiņa investīcijām balstās uz cieņu un ieinteresētību vietējo kopienu viedoklī. Es un mana ģimene vienmēr esam izvēlējušies iesaistīties projektos ar patiesu izpratni, veltot laiku, lai iepazītu gan vietējo kultūru, gan cilvēkus. Uzskatām, ka īsta vērtība rodas ilgtermiņā, veidojot ciešas saiknes un kļūstot par kopienas neatņemamu daļu.

“Linstow Baltic” valdes priekšsēdētājs minēja vēlmi iesaistīt māksliniekus šajā procesā, un šī saruna man palika atmiņā. Esmu mākslas institūcijas “Tate” Starptautiskās padomes locekle, un es sazinājos ar kolēģi Vitu Liberti, kura ir no Rīgas. Viņai toreiz jautāju: “Kāda šobrīd ir jauno mākslinieku situācija Latvijā? Kas būtu visnoderīgākais, ja mēs apsvērtu iespēju atbalstīt kādu programmu šeit?

Viņa norādīja uz labi zināmu tendenci – māksla bieži ir viena no pirmajām jomām, kurai tiek samazināts finansējums. Arī Latvijā, lai gan Latvijas Mākslas akadēmija piedāvā izcilu izglītību, daudzi jaunie mākslinieki pēc studijām sastopas ar grūtībām turpināt savu profesionālo ceļu. Ir nepieciešams ne vien atzinības novērtējums, bet arī praktisks atbalsts, lai spētu attīstīties un strādāt tālāk.

Šī apziņa kļuva par pamatu idejai radīt “Linstow Art Award” platformu, kas sniegtu atbalstu jaunajiem māksliniekiem vietējā mērogā. Esmu pārliecināta, ka dzīvīga un stipra mākslinieku kopiena ir būtiska dinamiskas pilsētvides veidošanai. “Linstow Baltic”, īstenojot savus projektus, vienmēr iet tālāk par komerciālajiem mērķiem – mūsu pieeja balstās dizainā, radošumā un sadarbībā, kas harmoniski saskan ar ģimenes vērtībām.

Jau pirmajā vizītē Latvijā mani aizkustināja vietējo cilvēku intelektuālā interese un kultūras dziļums – lasītprieks, ideju bagātība un mākslas mīlestība. Atceros sarunas ar studentiem par Henriku Ibsenu, kurās viņi izrādīja pārsteidzoši dziļu izpratni – tas iedvesmoja un atstāja spēcīgu iespaidu.

Es redzu lielisku iespēju šeit pulcēt cilvēkus kopīgam mērķim – atbalstīt jaunos talantus un veicināt radošas, ilgtspējīgas nākotnes veidošanu Latvijas māksliniekiem. Viens no maniem mērķiem ir arī veicināt ciešāku sadarbību starp Skandināvijas kuratoriem un Baltijas mākslas vidi. Šo abu reģionu sasaistīšana var nest būtiskas pozitīvas pārmaiņas, vienlaikus sniedzot pienesumu arī sociālās uzņēmējdarbības attīstībai. Man ir prieks būt daļai no šīm pārmaiņām.

Kā jūs vērtējat jauno mākslinieku lomu Latvijas kultūrā − tās vizuālās, publiskās un vides sfēras veidošanā?

Mani patiesi aizkustināja, cik sociāli un ekoloģiski atbildīgi bija daudzi “Linstow Art Award” pretendenti. Ir acīmredzami, ka notiek pozitīvas pārmaiņas – arvien vairāk mākslinieku savos darbos pievēršas kolektīvām vērtībām un praksēm, kas kalpo plašākam sabiedrības labumam. Agrāk māksla man nereti šķita noslēgta un grūti pieejama, īpaši muzeju vidē, kur izpratne bieži bija atkarīga no akadēmiskās sagatavotības. Tagad redzu, ka māksla kļūst atvērtāka un iekļaujošāka.

Mani vienmēr ir vilinājusi sociāli aktīva māksla, un mani iedvesmo tas, cik daudz jauno mākslinieku to apgūst, radot darbus, kas savieno divas dažādas robežas un veicina dialogu. Runa vairs nav tikai par individuālu izpausmi, bet arī par integrāciju, vēsturi un pārvērtēšanu, kas tiek uzskatīts par mākslu. Piemēram, par to, ka nopietnāk tiek uztvertas tekstila vai amatniecības prakses.

Arī muzeji un institūcijas, kas agrāk šķita pieejamas tikai šauram elitāram lokam, arvien vairāk kļūst pieejamas plašākai sabiedrībai un iesaistās dialogā ar dažādām auditorijām. Šo pozitīvo un daudzsološo pārmaiņu atspoguļojumu redzēju arī nesen iesniegtajos mākslinieku pieteikumos. Tas liecina par nozīmīgu virzību uz iekļaujošāku un dinamiskāku kultūras vidi.

Kāpēc, jūsuprāt, ir svarīgi atbalstīt šos jaunos māksliniekus viņu karjeras sākumā, kad viņi vēl tikai aug?

Man tas šķiet pašsaprotami – brīdis pēc akadēmijas beigšanas ir viens no sarežģītākajiem, jo jaunajiem māksliniekiem ir daudz potenciāla, taču bieži vien pietrūkst atbalsta mehānismu. Esmu patiesi pārsteigta par studentu augsto sagatavotības līmeni un briedumu – viņi spēj pārliecinoši runāt par savu darbu arī angļu valodā, kas apliecina izcilu izglītību.

Šis projekts ir mūsu ilgtermiņa apņemšanās. Mēs ne tikai piešķiram stipendijas – mērķis ir veidot dzīvu, savstarpēji atbalstošu mākslinieku kopienu, kas laika gaitā aug, kļūst par platformu sadarbībai un mentoringam. Daļa no “Linstow Art Award” balvas iekļauj arī bezmaksas studijas telpas uz veselu gadu “Sporta 2” radošajā kvartālā ar iespēju tur izstādīt savus darbus.

Vai nākotnē tā varētu būt absolventu programma?

Jā, tas ir viens no mērķiem. Ceram, ka ar trim laureātiem katru gadu šī iniciatīva izaugs par paliekošu atbalsta sistēmu – absolventu tīklu, kas veicinās mākslas attīstību Latvijā un stiprinās tās saknes ilgtermiņā.

Ko jums pašai kā mākslas mecenātei nozīmē “Linstow Art Award” programma? Vai tas ir ieguldījums, atbildība vai tomēr sirdslieta?

Man tas vienmēr sākas ar sirdi. Esmu ļoti aizrautīga – ja kaut kam ticu, daru visu iespējamo tā labā. Kad redzēju, kāds ir šī gada pretendentu līmenis, biju patiesā sajūsmā. Nezināju, ko gaidīt, bet kvalitāte bija tik augsta, ka es būtu varējusi izvēlēties gandrīz katru no viņiem. Tas bija neticami iedvesmojoši.

Papildus aizrautībai izjūtu arī dziļu atbildības sajūtu. Kā pārstāve ģimenei ar ievērojamu kapitālu un resursiem uzskatu, ka mums ir stratēģiska un ētiska atbildība investēt sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā un veicināt pozitīvu ietekmi plašākā mērogā. Šī kolektīvās atbildības sajūta ir kaut kas tāds, ko nesu sev līdzi jo īpaši savā mecenātes lomā. Ja ir iespēja palīdzēt, es ticu, ka tā jāizmanto.

Esmu daļēji dienvidamerikāniete un uzaugusi ar filozofiju, ka neatkarīgi no tā, cik daudz vai maz tev ir, tu vienmēr vari ar kaut ko dalīties. Tas rada sava veida enerģiju, kas izplatās un aug. Tā es cenšos veidot attiecības ar pasauli un ceru, ka to esmu nodevusi arī saviem bērniem.

Jūs minējāt, ka esat sajūsmā par absolventu pieteiktajiem darbiem. Kādi bija pirmie iespaidi?

Esmu patiesi pozitīvi pārsteigta ne vien par pašu darbu kvalitāti, bet arī par to, kā jaunie mākslinieki spēj tos prezentēt un argumentēt. Iesniegtie darbi ir pārdomāti un tieši, kas, manuprāt, spilgti apliecina Latvijas Mākslas akadēmijas augsto līmeni.

Kā jūs domājat, kādas iespējas tas viņiem pavērs?

Ceru, ka šī iniciatīva iedvesmos māksliniekus sadarboties ciešāk gan savā starpā, gan starptautiski. “Linstow Art Award” starptautiskā žūrija var kalpot par tiltu ne tikai uz Skandināviju, bet arī uz plašāku mākslas telpu. Žūrijas locekļi ar lielu entuziasmu piekrita iesaistei, un viņus, tāpat kā mani, patīkami pārsteidza darbu kvalitāte.

Skandināvijā valda liela interese par Baltijas reģionu, taču zināšanas par to ir ierobežotas. Šī programma ir iespēja veidot ciešāku savstarpējo izpratni un dialogu.

Nākotnē vēlētos attīstīt arī mentoringa virzienu, iesaistot pieredzējušus Ziemeļvalstu māksliniekus, lai viņi dalītos savā pieredzē. Interesanti, ka daudzi pretendenti minēja vēlmi doties uz Londonu vai Vīni, taču netika pieminētas prakses iespējas Ziemeļvalstīs. Gribētos to mainīt.

Balvā ir iekļautas mākslas studijas uz vienu gadu. Ko sagaidāt no jaunajiem māksliniekiem, kuri šo balvu saņem šogad?

Patiesi ceru, ka šī rezidence māksliniekiem sniegs stabilitāti un iespēju strādāt mierā. Daudzi pieteikumu iesniedzēji norādīja uz dzīves un darba telpas nestabilitāti, tāpēc vēlos, lai šī vide kalpotu gan kā fiziska, gan emocionāla telpa radošam darbam, pārdomām un izaugsmei. Ideālā gadījumā – tā ļaus distancēties no ikdienas rutīnas un sniegs iespēju radīt ārpus personīgās dzīves telpas.

Ceru arī, ka starp trim apbalvotajiem māksliniekiem veidosies cieša savstarpējā saikne – sinerģija, kas iedvesmos un stiprinās viņu individuālās prakses.

Svarīgi, lai rezidence būtu atvērta plašākai sabiedrībai. Plānojam atvērto durvju dienas, kas varētu uzrunāt arī tos, kuri parasti neapmeklē mākslas notikumus – īpaši jauniešus un topošos māksliniekus, kuri vēl meklē savu ceļu.

Kopumā vēlos, lai šī telpa kļūtu par vietu, kur iespējama ne tikai individuāla attīstība, bet arī aktīva mijiedarbība ar citiem un sabiedrību.

Kā, jūsuprāt, šis projekts attīstīs nozari nākotnē?

Manuprāt, iesaiste šādā iniciatīvā ir lieliska iespēja personīgajai izaugsmei – gan pašnovērtējumam, gan kā stimulam turpināt attīstīt savu radošo ceļu. Pat nonākšana līdz finālam ir nozīmīgs sasniegums, ar ko var lepoties un kas noteikti ir pieminams profesionālajā biogrāfijā. Tas var pavērt jaunas durvis, veidot profesionālos kontaktus un sniegt būtisku iedrošinājumu māksliniekiem, kas atrodas karjeras sākumposmā. Agrīna atzinība var stiprināt pārliecību, vairot atpazīstamību un būtiski ietekmēt turpmākās iespējas.

Vēl vairāk – mans mērķis ir, lai šī programma balstītos pozitīvā, atbalstošā enerģijā, sniedzot praktisku pienesumu gan māksliniekiem, gan akadēmijai, vienlaikus atspoguļojot “Linstow Baltic” ilgtermiņa apņemšanos būt daļai no vietējās kopienas.

Kādus domugraudus jūs dotu jaunajiem māksliniekiem, lai palīdzētu viņiem šajā ceļā?

Esiet drosmīgi, bet vēl svarīgāk – esiet neatlaidīgi un disciplinēti! Mākslinieki, kurus pazīstu un kuri ir sasnieguši ievērojamus rezultātus, nav paļāvušies tikai uz savu talantu – viņi ar pilnu atdevi veltījuši sevi amata pilnveidošanai. Nebaidieties mēģināt un eksperimentēt! Daudzi no šodienas ietekmīgākajiem māksliniekiem strādā starpdisciplinārā veidā, taču galvenais ir atrast savu unikālo balsi.

Veidojiet kontaktus – meklējiet mentorus, iesaistieties kopienās, uzturiet sarunu ar citiem māksliniekiem un apkārtējo sabiedrību! Es personīgi ticu, ka māksla ir spēcīgs instruments pārmaiņu rosināšanai. Pasaule šobrīd sastopas ar daudziem izaicinājumiem. Ja tie jūs aizskar, ļaujiet savai mākslai kļūt par valodu, kas savieno, iedvesmo un stāsta stāstus, kuriem ir nozīme.

Māksla spēj paust to, ko vārdi nespēj. Un, lai arī es neticu konfrontācijai, es ticu spēcīgai, godīgai izpausmei. Arī skaista māksla var atklāt neērtas patiesības. Tā spēj vairot empātiju, veidot tiltus starp cilvēkiem un dziedēt.

Ieguldiet darbu arī savas komunikācijas attīstīšanā – mums ir vajadzīgi mākslinieki, kuri spēj ne tikai radīt, bet arī stāstīt. Tādi, kuri palīdz sabiedrībai iztēloties un būvēt labāku nākotni.